Kas ir surogātpasts/spams un kam tas tiek izmantots?

Surogātpasts - masveida e-pastu (vēstuļu) izsūtīšana personām, kuras to nav vēlējušās saņemt, ar mērķi:

1. Preču un pakalpojumu reklāma - kompānijas, kas nodarbojas ar legālu uzņēmējdarbību, reklamē savu preci vai pakalpojumus ar surogātpasta palīdzību. Sekojošas reklāmas pievilcība ir pieņemamas izmaksas un salīdzinoši liels potenciālo klientu pārklājums.

   2. Nelikumīgu preču un pakalpojumu reklāma - ar surogātpasta palīdzību reklamē aizliegtus produktus un pakalpojumus, piemēram, azartspēles, viltotas preces, medicīnas pakalpojumus/preparātus, pornogrāfiju u.t.t.

   3. Anti reklāma – ar likumdošanu aizliegta informācijas izplatīšana. Nepatiesas vai apmelojošas informācijas izplatīšana par kompāniju, cilvēkiem vai pakalpojumiem.

   4. Naudas izspiešana - piemēram, loterijas ar grandiozu laimestu – šāda veida vēstules satur vēstījumu par to, ka vēstules saņēmējs var iegūt kaut kādā veidā lielu naudas summu, savukārt, sūtītājs var viņam palīdzēt  konkrētajā lietā. Tad ziņojuma sūtītājs vēlas, lai nosūtat viņam naudu, aizbildinoties ar dokumentu formēšanu vai konta atvēršanu. Šīs naudas summas izspiešana arī ir krāpšanas mērķis.

   5. Lietotāja personīgo datu iegūšana.
   5.1. Fišings- vēstule ar mēģinājumu no saņēmēja izmānīt  lietotāja identifikācijas datus, piemēram, kredītkaršu numurus vai interneta maksājumu  pieejas paroles. Šādas vēstules parasti tiek maskētas kā oficiāli paziņojumi no banku, provaideru vai citu organizāciju administrācijas. Tajās teikts, ka saņēmējam jāapstiprina  vai jāatjauno savi dati pretējā gadījumā viņa konts tiks bloķēts. Klāt tiek pievienota mājas lapas adrese (kas pieder surogātpasta sūtītājam) ar formu, kas jāaizpilda. Lai upuris neaizdomātos par krāpšanos, konkrētais saits parasti tiek noformēts imitējot oficiālo mājas lapu.  Fišinga saiti neeksistē ilgu laiku ( vidēji 5 dienas). Dažreiz tiek piedāvāts personīgos datus ievadīt tieši vēstulē.
   Fišinga vēstules ir ļoti augstas kvalitātes viltojums. Adresāts saņem vēstuli ar bankas/saita/provaidera logotipiem pēc izskata precīzi kā īstajiem. Lietotājs noklikšķina uz saites, taču nenonāk oficiālajā mājas lapā, bet gan fišinga – tās analoga, kuru pirmajā acu mirklī grūti atšķirt no oriģināla.
Fišinga URL bieži vien ir līdzīgi īstajiem. Tie var iekļaut sevī patieso URL nosaukumu, papildinot ar citiem vārdiem (piemēram, www.examplebank.com vietā ir www.login-examplebank.com) vai saite ar punktiem slash vietā (piemēram, vietā www.examplebank.com/personal/login lietotājs nonāk www.examplebank.com.personal.login).
   Lūdzu informējiet Inbox.lv gadījumā, ja esat saņēmis sekojoša rakstura „viltojuma” e-pastus.

5.2. Farmings. Krāpniecības mērķis ir saņemt lietotāja personīgos datus, taču ne caur e-pastu, bet gan tieši no oficiālās web lapas. Farmeri serveros izmaina likumīgo web saitu DNS ciparu adresi uz viltus adresi kā rezultātā lietotāji uzreiz nonāk krāpnieku saitā.

5.3. Trojānu un citu kaitīgo programmu izplatīšanaar e-pasta vēstulēm un caur inficētām interneta lapām. Trojāns apkopo nepieciešamo informāciju no Jūsu datora (paroles, provaidera telefona numurus u.t.t.) un nosūta to kaitniekiem.

   6. E-pastu izmantošanas bloķēšana, piemēram, bieži šim nolūkam tiek izmantots DoS un DDoS.  Uz e-pastu tiek sūtītas vēstules kamēr tas piepildās un iziet no ierindas.

   7. Datorvīrusu izplatīšana

8. Aktīvo e-pasta adrešu atlasīšana.
8.1. Sentimentāla rakstura e-pasta vēstuļu izsūtīšana(parasti par slimu vai negadījumā cietušu bērnu) ar informāciju, ka par katru pārsūtīto vēstuli kāds interneta provaiders it kā izmaksās cietušā ģimenei konkrētu naudas summu par ārstēšanos. Pēc daudzkārtējas vēstules pārsūtīšanas "visiem paziņām", šāds vēstules ķermenis bieži satur visu saņēmēju e-pasta adreses, kam vēstules tika adresēta.

8.2. Tārpi izplatās ar e-pasta palīdzību. Inficējot kārtējo datoru tas noskenē datoru, meklējot kontaktus e-pasta programmās, tā izsūtot sevi atrastajām adresēm.

8.3. Ķēdes vēstules vai maģiskās vēstules — šo vēstuļu saturs parasti ir reliģiozi mītisks. Izsūtītas tās tiek uz e-pastu vai sociālajos tīklos internetā ar lūgumu pārsūtīt vēstules kopiju tālāk.